23.08.2019. Nr. VSKR-19-17-nts

RĪGAS 1. KRISTĪGĀS PAMATSKOLAS

SKOLĒNU MĀCĪBU SASNIEGUMU VĒRTĒŠANAS

KĀRTĪBA

(ar 21.08.2020. grozījumiem Nr. VSKR-20-6-nts)

Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 10. panta trešās daļas 2. punktu, Ministru kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumu Nr. 468 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” 31. punktu un 23. pielikumu un Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” V daļu, kā arī Rīgas domes 10.07.2019. nolikuma Nr. 77 (prot. Nr. 58,) „Rīgas 1. Kristīgās pamatskolas nolikums” 28. punktu

I . Vispārīgie jautājumi

  1. Iekšējie noteikumi nosaka Rīgas 1.Kristīgās pamatskolas (turpmāk – Skola) izglītojamo (turpmāk – skolēni) mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību un organizāciju Skolā, nodrošinot skolēnu snieguma vērtēšanas kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
  1. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis ir:

2.1. veidot vienotu pieeju vērtēšanai kā integrētai izglītības procesa sastāvdaļai Skolā;

2.2. iegūt objektīvu un profesionālu skolēna kompetenču (zināšanu, prasmju, attieksmju) un paveiktā darba līmeņa konkrētā tēmā un laikā konkrētā mācību priekšmetā snieguma raksturojumu;

2.3. iegūt iespējami precīzu atgriezenisko saiti un informāciju, lai varētu uzlabot mācīšanu un mācīšanos.

  1. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas uzdevumi:

3.1. iekļaujošais un izaugsmes princips;

3.2. sekmēt skolēnu atbildību par sasniedzamo rezultātu mācību procesā;

3.3. sniegt informāciju par mācīšanas kvalitāti un tās nepieciešamajiem uzlabojumiem;

3.4. veicināt regulāru atgriezenisko saiti par skolēnu sasniedzamajiem rezultātiem un mācīšanos;

3.5. izvērtēt katra skolēna mācību snieguma un izaugsmes dinamiku;

3.6.veicināt skolotāju, skolēnu un viņu likumisko pārstāvju (turpmāk – vecāki) sadarbību;

3.7. nodrošināt vērtējumu atspoguļošanu. (ar 21.08.2020. grozījumiem Nr. VSKR-20-6-nts)

  1. Izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību, mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus nosaka Ministru kabineta noteikumi.
  2. Iekšējie noteikumi ir saistoši Skolas skolēniem un skolotājiem.
  3. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidus, to apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību priekšmeta skolotājs, ievērojot Skolas īstenoto izglītības programmu, attiecīgā mācību priekšmeta programmu un šos noteikumus.
  4. Skola aktualizē informāciju par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību Skolas tīmekļa vietnē vai citā skolēniem, skolotājiem un skolēnu vecākiem pieejamā veidā.
  1. Mācību sasniegumu vērtēšanas plānošana
  2. Katras mācību semestra, gada un tēmas apguves sākumā mācību priekšmeta skolotājs iepazīstina skolēnus ar mācību sasniegumu vērtēšanas veidiem, obligāti izpildāmajiem pārbaudes darbiem un to skaitu, apjomu, izpildes laiku un semestra vai gada vērtējuma iegūšanas nosacījumiem (1. pielikums).
  3. Plānojot skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanu, mācību priekšmeta skolotājs paredz mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbus, kas tiek vērtēti 10 ballu skalā, un to norises laikus saskaņo ar Skolas vadību katra semestra sākumā.
  4. Skolas metodiskās komisijas vienojas par attiecīgajā mācību priekšmetā semestrī veicamo mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbu skaitu.
  5. Izmaiņas mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbu norises laikos var veikt mācību priekšmeta skolotājs tikai pēc saskaņošanas ar Skolas direktora vietnieku izglītības jomā. Skolēni par to jāinformē vismaz piecas darba dienas pirms pārbaudes darba.
  6. Skolas vadība nodrošina, ka mācību satura tēmu noslēguma pārbaudes darbu grafiks ir izvietots Skolas informatīvajā stendā un pieejams Skolas elektroniskajā skolvadības sistēmā “E – klase” (turpmāk – skolvadības sistēma). Efektīvas komunikācijas pamatprincipi E-klasē:
  • vērtējumi un uzvedības ieraksti skolēniem un vecākiem pieejami sadaļās «Dienasgrāmata» un «Sekmju izraksts»;
  • žurnālos ievadītie darba uzdevumi («Uzdots») pieejami dienasgrāmatā. Dienasgrāmata ir skolēna darba plāns, kurš pieejams arī vecākiem;
  • e-klases pasts – privāta sarakste ar skolēniem, vecākiem, kolēģiem;
  • skolas jaunumi – E-klases galvenajā lapā izvietoti paziņojumi, plāni, apraksti, cita informācija. (ar 21.08.2020. grozījumiem Nr. VSKR-20-6-nts)
  1. Vienā dienā klasei mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbus drīkst plānot ne vairāk kā divos mācību priekšmetos.

III. Vērtēšana mācīšanās atbalstam

  1. Pirms katra mācību sasniegumu pārbaudījuma norises skolotājs iepazīstina skolēnus ar pārbaudījuma vērtēšanas kritērijiem. Vērtēšanas primārais mērķis ir komunikācija. (ar 21.08.2020. grozījumiem Nr. VSKR-20-6-nts)

14.1. pirms katras mācību tēmas apguves skolotājs iepazīstina skolēnus ar tēmas apguves plānu, vērtēšanas kritērijiem, pārbaudes darbu formām un noslēguma vērtēšanas kritērijiem;

14.2. kā vienu no vērtēšanas kritērijiem var noteikt skolēna attieksmes jautājumu pret mācību procesu kopumā. (ar 21.08.2020. grozījumiem Nr. VSKR-20-6-nts)

  1. Formatīvo vērtēšanu veic ikdienas mācību procesā, lai skolēns saņemtu atgriezenisko saiti par savu sniegumu un uzlabotu mācīšanos. Formatīvās vērtēšanas kā sistēmas mērķis ir kopējā sadarbībā atbildēt uz pamatjautājumiem:

Kas jāiemācās? –                   Skaidri plānotie sasniedzamie rezultāti un snieguma vērtēšanas kritēriji

Kas izdodas, kas vēl ne? –   Pierādījumi par mācīšanos

Ko darīt turpmāk? –              Atgriezeniskā saite/metakognitīvās prasmes

15.1. Formatīvais vērtējums (spēkā no 01.09.2020.gada 1., 4. un 7. klasei pārejas periods):

  • Ieskaitīts/neieskaitīts (i, ni)
  • Punkti
  • Apguves līmeņi sākumskolā (S – sācis apgūt, T – turpina apgūt, A – apguvis, P – apguvis padziļināti)
  • Procenti

15.2. Formatīvo vērtēšanu, kas ir nepārtraukta ikdienas mācību procesa sastāvdaļa un nodrošina skolēnam un pedagogam atgriezenisko saiti par skolēna tā brīža sniegumu pret plānotiem sasniedzamajiem rezultātiem īsteno:

15.2.1. pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un sniegtu papildu atbalstu skolēnam, plānotu un uzlabotu mācīšanu;

15.2.2. skolēns, lai uzlabotu mācīšanos, patstāvīgi vērtētu savu un cita sniegumu.

15.2.3. formatīvais vērtējums neietekmē gala vērtējumu. (ar 21.08.2020. grozījumiem Nr. VSKR-20-6-nts)

15.3. Diagnosticējošo vērtēšanu, lai izvērtētu skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrotu nepieciešamo atbalstu īsteno pedagogs, lai noteiktu skolēna mācīšanās vajadzības un plānotu turpmāko mācīšanās procesu.

15.4. Summatīvo vērtējumu izmanto mācīšanās posma noslēgumā (piemēram, temata, mācību gada, izglītības pakāpes noslēgumā), lai novērtētu un dokumentētu skolēna mācīšanās rezultātu.

15.4.1 par mācīšanās posma noslēgumu tiek uzskatīts ne tikai mācību gads, bet arī temats, temata daļa vai, piemēram, apjomīgāks mācību darbs (pētnieciskais, jaunrades darbs u.c.);

15.4.2. skolēna mācību sniegums mācību gada noslēgumā summatīvā vērtēšanā tiek izteikts:

  • –3. klasē – apguves līmeņos (spēkā no 01.09.2020.gada 1., 4., 7. klasei pārejas periods)
  • –9. klasē – 10 ballu skalā (spēkā no 01.09.2020.gada 1., 4., 7. klasei pārejas periods)

15.4.3. visi summatīvie vērtējumi tiek izmantoti gada vērtējumu izlikšanai. Nav jāpiemēro vidējais noapaļošanas princips, ņemot vērā pozitīvo vērtējumu. (ar 21.08.2020. grozījumiem Nr. VSKR-20-6-nts)

  1. Skolotājam pārbaudes darbos, kas tiek vērtēti ar atzīmi skolēnam ir jādod iespēja saņemt maksimālo vērtējumu 10 ballu skalā.
  2. Skolēna mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā izsaka atbilstoši mācību priekšmeta skolotāja piemērotajiem kritērijiem. 10 ballu skalas procentuālais sadalījums:

10 balles – izcili                   96% – 100%

9 balles – teicami               91% –   95%

8 balles – ļoti labi               81% –   90%

7 balles – labi                       71% –   80%

6 balles – gandrīz labi       61% –   70%

5 balles – viduvēji               51% –   60%

4 balles – gandrīz viduvēji 40% –   50%

__________________________________

3 balles – vāji                       30% –   39%

2 balles – ļoti vāji               16% –   29%

1 balle – ļoti, ļoti vāji           1% –   15%

  1. Ja skolēns nav piedalījies mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbā, skolvadības sistēmā fiksē skolēna mācību priekšmeta stundas kavējumu un obligāti veicamā pārbaudes darba neizpildi (“n/v”). Pēc prombūtnes ar mācību priekšmeta skolotāju saskaņotā laikā skolēnam jāpilda līdzvērtīgs darbs.
  2. Apzīmējumu “nav vērtējuma” (“n/v”) lieto:

19.1. ja skolēns nav piedalījies mācību stundā, kurā notiek pārbaudes darbs;

19.2. ja skolēns ir piedalījies mācību stundā, bet nav iesniedzis darbu;

19.3. ja skolēns atsakās veikt pārbaudes darbu;

19.4.  ja rakstiskais pārbaudes darbs nav pildīts atbilstoši prasībām – nav rakstīts ar zilu vai melnu pildspalvu, ja ir izmantots zīmulis (to drīkst lietot tikai zīmējumos) vai korektors, ja izpildīts nesalasāmā vai grūti salasāmā rokrakstā, ja darba izpildes laikā tiek konstatēta neatļautu palīglīdzekļu izmantošana, ja darbs satur tematam neatbilstošu saturu, komentārus, uzrakstus, zīmējumus;

19.5. ja mutiskās vai kombinētās formas pārbaudes darbs, prezentācija u.c. pārbaudes darba formas saturs vai izpildes forma neatbilst uzdotajam tematam, satur aizvainojošu, vulgāru, cilvēka cieņu aizskarošu u.tml. informāciju;

19.6. ja tiek konstatēts, ka darbs nav veikts patstāvīgi (uzdevumi vai to daļas vairākiem skolēniem veikti vienveidīgi).

  1. Skolēniem, lai saņemtu gala vērtējumu mācību priekšmetā, ir obligāti jāiegūst vērtējumi skolotāja noteiktajos mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbu grafikā paredzētajos darbos.
  2. Pedagogs izlabotos darbus uzglabā līdz nākamā mācību gada sākumam.
  1. Izliekot semestra vērtējumu mācību priekšmetā pamatizglītības posmā, skolotājs ņem vērā tikai skolēna uzlabotos vērtējumus mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbos.
  1. Ja skolēns attaisnojošu iemeslu dēļ nav piedalījies skolotāja noteiktajos mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbos, skolotājs pēc saskaņošanas ar direktora vietnieku izglītības jomā no atsevišķu pārbaudes darbu izpildes atbrīvotam skolēnam izstrādā vienu gala noslēguma pārbaudes darbu par visām konkrētā semestrī apgūtajām mācību satura tēmām un skolēna pārbaudes darbā iegūtais vērtējums ir uzskatāms par semestra vērtējumu attiecīgajā mācību priekšmetā.
  1. Skolēnam ir jāizpilda visi obligātie mācību priekšmeta tēmas noslēguma pārbaudes darbi, lai iegūtu semestra vērtējumu!
  1. Ja skolēns, kurš apgūst pamatizglītības programmu, ir ieguvis mācību priekšmetā apzīmējumu “n/v” semestrī, skolēns attiecīgajā mācību priekšmetā saņem “n/v” gadā. Skolas pedagoģiskās padomes sēdē tiek lemts par papildu mācību pasākumiem skolēnam un pēcpārbaudījumiem atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
  1. 6. klases skolēniem mācību priekšmetā Kristīgā mācība vērtējums par mācību sasniegumiem skolvadības sistēmā tiek atzīmēts ar “i” (ieskaitīts) vai “ni” (neieskaitīts) atbilstoši vispārējās pamatizglītības mācību stundu plānam.
  1. Kristīgā mācība tiek apgūta integrēti vizuālās mākslas stundās, vērtējums ir kopējs –viens (01.09.2020.1., 4., 7. klasē) (ar 21.08.2020. grozījumiem Nr. VSKR-20-6-nts)
  2. Mācību sasniegumu vērtējumu paziņošana
  3. Mācību satura tēmu noslēguma pārbaudes darba (tostarp, referāta, domraksta, projektu darba, zinātniskās pētniecības darba u.tml.) rezultātus skolēniem paziņo un vērtējumus ieliek skolvadības sistēmā ne vēlāk kā septiņu darba dienu laikā pēc to kārtošanas.
  1. Mutvārdu pārbaudes darbā skolēna vērtējums tiek fiksēts tajā pašā dienā, kad notikusi mācību stunda, informējot skolēnu par saņemto vērtējumu ne vēlāk kā nākamajā mācību stundā.
  1. Skolotājs rakstiska pārbaudes darba rezultātus analizē, pirms tam izsniedzot skolēniem izlaboto pārbaudes darbu. Pēc darba analīzes skolotājs savāc skolēnu pārbaudes darbu un uzglabāt to līdz semestra beigām.
  1. Skolotājs atbilstoši Skolas noteiktajai kārtībai nodrošina iespēju skolēnam un viņa vecākiem individuāli iepazīties ar izvērtēto mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbu (oriģinālu), tā vērtēšanas kritērijiem un iegūto rezultātu.
  1. Tiekoties ar vecākiem, skolotājam ir atļauts izmantot tikai tos žurnālā vai citos dokumentos izdarītos ierakstus, kas attiecas uz šo vecāku bērnu. Ja vecāki vēlas uzzināt sava bērna sasniegumus salīdzinājumā ar citiem skolēniem, informācija jāsniedz, nenosaucot vārdā citus skolēnus.
  1. Pedagogu un vecāku sadarbību skolēnu mācību snieguma pilnveidē nodrošina arī šādas saziņas formas: vecāku informācijas dienas, individuālas sarunas ar klases audzinātāju un mācību priekšmetu skolotājiem, vecāku sapulces.
  2. Mācību sasniegumu vērtējuma uzlabošana un pārskatīšana
  3. Skolēnam ir tiesības trīs darba dienu laikā pēc mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darba vērtējuma paziņošanas lūgt skolotājam sniegt individuālu skaidrojumu par pārbaudes darba vērtējumu.
  1. Skolēnam ir tiesības vienu reizi uzlabot mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbā iegūto vērtējumu.
  1. Skolēns ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā pēc vērtējuma paziņošanas mācību priekšmeta skolotājam rakstiski izsaka lūgumu uzlabot konkrētu mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darbu un vienojas ar skolotāju par darba veikšanas laiku. Skolēns ir atbildīgs par atkārtota mācību satura tēmas noslēguma pārbaudes darba veikšanu skolotāja noteiktajā termiņā.
  1. Neattaisnotu kavējumu, nepietiekamu vērtējumu un zemas mācību motivācijas gadījumos tiek organizētas skolēna pārrunas ar mācību priekšmeta skolotāju, klases audzinātāju un skolas vadību, atbalsta personāla pārstāvi, pieaicinot skolēna vecākus. Ja vecāki nepiedalās individuālajās pārrunās, tad skolēna vecākus par sarunas norisi un plānotajiem pasākumiem informē rakstiski.
  1. Gala vērtējumu var apstrīdēt nedēļas laikā no tā izlikšanas. Apstrīdētā vērtējuma pārskatīšana notiek atbilstoši ārējo normatīvo aktu prasībām. (ar 21.08.2020. grozījumiem Nr. VSKR-20-6-nts)
  2. Noslēguma jautājumi
  3. Iekšējie noteikumi stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī.
Direktors I. Gaile

Alksne

67273824