Šie noteikumi pdf formātā

2019. gada 21. augustā Nr. VSKR-19-9-nts

KĀRTĪBA PAR RĪGAS 1. KRISTĪGĀS PAMATSKOLAS DIREKTORA UN PEDAGOGU RĪCĪBU,

JA TIEK KONSTATĒTA FIZISKA VAI EMOCIONĀLA VARDARBĪBA PRET IZGLĪTOJAMO

Izdota saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma

72. panta pirmās daļas 2. punktu un Ministru kabineta 2009. gada

24. novembra noteikumu Nr. 1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo

drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”

II.1 daļu un 6.5. apakšpunktu un Rīgas 1. Kristīgās pamatskolas nolikumu

  1. Vispārīgie jautājumi

  1. Kārtības par Rīgas 1. Kristīgās pamatskolas (turpmāk – izglītības iestāde) direktora un pedagogu rīcību, ja tiek konstatēta fiziska vai emocionāla vardarbība pret izglītojamo (turpmāk – kārtība) mērķis ir novērst fizisku vai emocionālu vardarbību pret izglītojamo (mobings), radot vidi laba un godīga cilvēka attīstībai.

  2. Kārtība nosaka, kā tiek konstatēti un risināti konflikti vai vardarbība starp izglītojamajiem, starp izglītojamo un pedagogu vai izglītības iestādes darbinieku, kā arī starp pedagogiem un izglītojamā likumisko pārstāvi (turpmāk – vecāks) par izglītojamo pārkāpumu gadījumiem. Kārtībā arī nosaka konkrētas darbības, kas izstrādātas izglītības iestādei konflikta situāciju risināšanai, kā arī prevencijas pasākumus gadījumos, kad izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi saistībā ar iespējamu vardarbību pret sevi.

  3. Vardarbības pret izglītojamo novēršanai izglītības iestāde papildus ievēro Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas metodiskos ieteikumus, kas nosaka rīcības shēmas un veicamos pasākumus, gadījumos, kad pastāv aizdomas par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem saistībā ar vardarbību pret izglītojamo.

  4. Darbā ar izglītojamo problēmsituāciju risināšanu tiek ievērota konfidencialitāte. Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto, informācija, kuru par izglītojamo ieguvis izglītības iestādes darbinieks ir pierobežas pieejamības, un ziņas, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērna turpmākajai attīstībai vai viņa psiholoģiskā līdzsvara saglabāšanai, nav izpaužamas. Visi ar konfliktu izmeklēšanu saistītie dokumenti glabājas pie izglītības iestādes direktora.

  5. Konflikts šīs kārtības izpratnē ir pretēju vēlmju, interešu, viedokļu, pozīciju un mērķu sadursme, sacensība vai ķīviņš starp atšķirīgi domājošiem cilvēkiem.

  6. Fiziska vardarbība šīs kārtības izpratnē ir bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums.

  7. Emocionālā vardarbība šīs kārtības izpratnē ir bērna garīgo vajadzību ignorēšana, pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiskā ietekmēšana, negatīvi ietekmējot viņa emocionālo attīstību.

  1. Konflikti starp izglītojamajiem

 

  1. Ja konstatēts konflikts starp izglītojamiem, kura laikā saskatāma fiziska vai emocionāla vardarbība, tiek veiktas šādas darbības:

    1. pedagogs vai klases audzinātājs (vai jebkurš darbinieks, kurš konstatējis attiecīgo situāciju) nekavējoties ziņo izglītības iestādes direktoram par konstatēto konflikta situāciju. Direktors vai viņa pilnvarota persona ziņo izglītojamā vecākiem. Nepieciešamības gadījumā tiek prasīts aizpildīt paskaidrojuma veidlapu (3. pielikums), kuras kopija ar pedagogu komentāriem tiek atdota vecākiem;

    2. klases audzinātājs veic ierakstu skolvadības sistēmā “e-klase” (turpmāk – e-klase) sadaļā Uzvedības žurnāls par notikušo konfliktu;

    3. ja konflikta situācija nav atrisināta, tad klases audzinātājs iesniedz rakstisku iesniegumu izglītības iestādes direktoram, tālāk lemjot par sociālā pedagoga, psihologa, medmāsas vai cita atbalsta personāla piesaisti situācijas risināšanai;

    4. pamatojoties uz klases audzinātāja rakstisko iesniegumu, izglītības iestādes direktors aicina konfliktā iesaistīto izglītojamo vecākus uz sarunu klātienē izglītības iestādē, kuras laikā cenšas konfliktu atrisināt.

  2. Pēc notikuma izvērtēšanas, ja tiek konstatēts, ka arī turpmāk izglītojamā uzvedība apdraud savu un pārējo izglītojamo drošību, veselību un dzīvību, izglītības iestādes direktors, saskaņojot savu lēmumu ar izglītības iestādes dibinātāju, ir tiesības atskaitīt (eksmatrikulēt) izglītojamo no izglītības iestādes. Šāda lēmuma gadījumā izglītojamam tiek nodrošināta iespēja turpināt izglītību citā izglītības iestādē.

  1. Konflikti starp izglītojamo un izglītības iestādes darbinieku

10. Ja noticis konflikts starp izglītojamo un pedagogu vai izglītības iestādes atbalsta darbinieku, kura laikā saskatāma fiziska vai emocionāla vardarbība pret pedagogu vai izglītības iestādes atbalsta darbinieku, tiek veiktas šādas darbības:

10.1. pedagogs vai izglītības iestādes darbinieks vēršas pie izglītības iestādes direktora ar rakstisku iesniegumu ar situācijas aprakstu. Pedagogs vai cits izglītības iestādes darbinieks, kurš ir cietis konfliktā var prasīt no izglītojamā paskaidrojumu, kurā pievieno savus komentārus;

10.2. izglītības iestādes direktors sazinās ar izglītojamā vecākiem un veic pārrunas, pēc nepieciešamības arī klātienē izglītības iestādes telpās;

10.3. izglītības iestādes direktors organizē sarunu, kurā piedalās konfliktā iesaistītās puses, tostarp pēc nepieciešamības pieaicina sociālo pedagogu, psihologu, medmāsu vai citu atbalsta personālu situācijas risināšanai, kuras laikā cenšas konfliktu atrisināt.

11. Ja noticis konflikts starp izglītojamo un pedagogu vai izglītības iestādes darbinieku, kura laikā izglītojamais informējis savus vecākus un vecāki pedagoga vai izglītības iestādes darbinieka rīcību novērtējuši kā nepedagoģisku (nepedagoģiski profesionālās ētikas pārkāpums), tiek veiktas šādas darbības:

11.1. izglītības iestādes direktora klātbūtnē vecāki veic pārrunas ar pedagogu vai izglītības iestādes darbinieku, kurš ir iesaistīts konflikta situācijā;

11.2. ja vecāki ar pedagogu konflikta situāciju nevar atrisināt, tad:

11.2.1. izglītojamā vecāki raksta iesniegumu par notikušo izglītības iestādes direktoram detalizētai izvērtēšanai

11.2.2. izglītības iestādes direktors pieprasa rakstisku paskaidrojumu pedagogam vai izglītības iestādes darbiniekam

11.2.3. izglītības iestādes direktors uz rīkojuma pamata izveido komisiju un izvērtē konfliktu, kuras sastāvā bez izglītības iestādes direktora ir vēl vismaz 1 (viens) pedagogu pārstāvis un 1 (viens) atbalsta personāla pārstāvis

11.2.4. tiek veiktas pārrunas atsevišķi ar izglītojamā vecākiem un pedagogu vai izglītības iestādes darbinieku; ja nepieciešams uz noslēguma sarunu pieaicina personu no izglītības iestādes dibinātāja, vietējās Bāriņtiesas vai Sociālā dienesta

11.2.5. pēc notikuma izvērtēšanas, pēc nepieciešamības, izglītības iestādes direktoram ir tiesības pielietot disciplinārsodus (piezīme, rājiens) vai atstādināt darbinieku no darba

11.2.6. ja netiek konstatēta pedagoga vai atbalsta darbinieka vainojama rīcība, izglītības iestāde nosūta motivētu skaidrojumu par darbinieka darbības izvērtējumu un atbilstību attiecīgiem normatīvajiem aktiem un ētikas principiem.

IV. Vadītāja rīcība, ja izglītojamais apdraud savu vai citu personu drošību,

veselību vai dzīvību

12. Ja izglītojamais izglītības iestādē apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību:

12.1. pedagogs informē izglītības iestādes direktoru par izglītojamā uzvedību;

12.2. direktors nodrošina izglītojamam, kurš apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, mācības citā telpā sociālā pedagoga, izglītības psihologa vai cita pedagoga klātbūtnē. Mācības citā telpā var ilgt no vienas mācību stundas līdz mācību dienas beigām;

12.3. direktors rakstiski (papīra vai elektroniska dokumenta formā) nosūta izglītojamā vecākiem informāciju par izglītojamā uzvedību un nepieciešamo vecāku sadarbību ar izglītības iestādi;

12.4. direktors rīkojumā nosaka atbalsta personāla pienākumus, lai veicinātu turpmāko sadarbību ar izglītojamo un vecākiem un izstrādātu atbalsta pasākumus atbilstoši izglītojamā vajadzībām un situācijai;

12.5. direktoram ir tiesības pieaicināt nepieciešamos speciālistus, lai nodrošinātu uzlabojumus izglītojamā uzvedībā un mācībās;

13. Ja izglītojamā uzvedībā nav uzlabojumu un vecāki nevēlas sadarboties ar izglītības iestādi, bet situācijas risināšanā vēlas iesaistīt citus speciālistus, vadītājs šo informāciju nosūta attiecīgajai pašvaldībai.

14. Ja ir saņemta šo noteikumu 13. punktā minētā informācija, pašvaldība ir tiesīga sasaukt starpinstitūciju sanāksmi, kas lemj par turpmākajiem atbalsta pasākumiem izglītojamam. Sanāksmē pieaicina izglītības iestādes atbildīgos speciālistus, izglītojamā vecākus, pašvaldības izglītības speciālistu vai pārstāvjus no attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldes, sociālā dienesta, bāriņtiesas, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un citus speciālistus.

15. Ja tiek saņemta informācija, kas liecina par iespējamu fizisku vai emocionālu vardarbību vai citu pret izglītojamo vērstu administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu:

15.1. informācija ir nekavējoši, ne vēlāk kā tajā pašā dienā jāpārbauda;

15.2. ja pārbaudot minēto informāciju, rodas pamatotas aizdomas par iespējamu notikušu fizisku vai emocionālu vardarbību vai citu pret izglītojamo vērstu administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu, par to nekavējoši jāziņo policijai un/vai citai kompetentai iestādei (no sākuma mutiski, tad rakstiski), lai minētās institūcijas varētu veikt nepieciešamos pasākumus un darbības savas kompetences ietvaros, lai prioritāri nodrošinātu izglītojamā turpmāku atrašanos drošā vidē un nepieciešamības gadījumā izolētu iespējamo varmāku. Vienlaikus persona, kura ir paziņojusi policijai un/vai citai kompetentai iestādei par iespējamu fizisku vai emocionālu vardarbību vai citu pret izglītojamo vērstu administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu, nekavējoties par notikušo informē izglītības iestādes direktoru vai tā pienākuma izpildītāju.

V. Izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi

 

16. Gadījumos, kad izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi, izglītības iestāde veic šādas darbības:

16.1. klases audzinātājs sazinās ar vecākiem, lai noskaidrotu skolas kavējumu cēloni;

16.2. kad izglītojamais ierodas skolā, klases audzinātājs uzklausa izglītojamā viedokli par situāciju;

16.3. klases audzinātājs sadarbībā ar citiem skolas pedagogiem veic izglītojamā novērošanu klasē;

16.4. situācijas, par kurām klases audzinātājam nekavējoties ziņo sociālajam pedagogam un izglītības iestādes direktoram:

16.4.1. aizdomas, ka bērns cieš no emocionālas, fiziskas vai seksuālas vardarbības

16.4.2. saņemta informācija, ka bērns nav nakšņojis mājās

16.4.3. klases audzinātājs pamanījis, ka izglītojamā uzvedība izmainījusies (piemēram, uzvedība kļuvusi izaicinoša, rupja, bērns noslēdzies sevī, ir drūms)

16.4.4. klases audzinātājs pamanījis, ka izglītojamajam nav sezonai piemērots apģērbs, mācību līdzekļi, vai arī bērns nav ēdis.

17. Ja vecāki par problēmsituāciju ir informēti gan mutiski, gan rakstiski (nodrošinot rakstiskās informācijas pierādošu izdruku), bet neattaisnotie kavējumi turpinās, klases audzinātājs nedēļas laikā informē skolas sociālo pedagogu un izglītības iestādes direktoru.

18. Sociālais pedagogs sadarbībā ar izglītības iestādes atbalsta personālu, klases audzinātāju un vecākiem analizē bērna neattaisnoto kavējumu cēloņus izmantojot gan izglītojamo rakstveida paskaidrojumus, gan anketēšanu, gan individuālas sarunas, var veikt arī mājas apmeklējumus. Minētie uzdevumi tiek sadalīti speciālistiem izglītības iestādē.

19. Darba gaitā ir jāizvērtē vairāki iespējamie problēmas cēloņi, kas var būt saistīti ar:

19.1. problēmām izglītības iestādē;

19.2. bērna individuālo situāciju (veselības problēmas, mācību un uzvedības traucējumi, individuālas problēmas jeb pārdzīvojumi, kas saistīti ar attīstības vai traumatisko krīzi, u.c.);

19.3. problēmām ģimenē.

20. Pēc informācijas apkopošanas tā tiek nodota izglītības iestādes direktoram, kurš tālāk lemj par saziņu ar izglītojamā vecākiem un atbildīgo bērnu tiesību aizsardzības iestāžu piesaisti situācijas noregulēšanai.

V. Noslēguma jautājumi

21. Kārtība tiek skatīta kopā ar Mobinga novēršanas plānu (1. pielikums) un Krīzes komunikācijas plānu (2. pielikums).

22. Katrs izglītības iestādes pedagogs un darbinieks atbildīgi izturas pret mobinga novēršanu, rūpējoties par izglītojamo drošību un nodrošinot drošu un draudzīgu mācību vidi.

23. Atzīt par spēku zaudējušiem:

23.1 25.11.2013. iekšējos noteikumus Nr. 87 “Kārtība par Rīgas Kristīgās vidusskolas direktora un pedagogu rīcību, ja tiek konstatēta fiziska vai emocionāla vardarbība pret izglītojamo” (ar 31.01.2019. grozījumiem Nr. VSKR-19-1-nts)

23.2. 15.03.2010. iekšējos noteikumus Nr. 66 “Mobinga novēršanas plāns”

23.3. 26.05.2008. iekšējos noteikumus Nr. 19 “Krīzes komunikācijas plāns”

24. Kārtība stājas spēkā ar 01.09.2019.

Direktors I. Gaile

Kalēja

67273824

  1. PIELIKUMS

21.08.2019. iekšējiem noteikumiem Nr. VSKR-19-9-nts

“Kārtība par Rīgas 1. Kristīgās pamatskolas

direktora un pedagogu rīcību, ja tiek konstatēta fiziska vai

emocionāla vardarbība pret izglītojamo”

MOBINGA NOVĒRŠANAS PLĀNS

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 16. un 23. pantu

  1. Vispārīgi noteikumi

  1. Rīgas 1. Kristīgās pamatskolas (turpmāk – skola) kolektīvs ir izstrādājis mobinga novēršanas plānu ar mērķi veicināt savstarpējo sapratni un iecietību skolas vidē un kolektīvā, lai sekmētu pozitīvas attiecības un mazinātu vardarbību skolā.

  1. Mobinga novēršanas plāns (turpmāk – plāns) nosaka kārtību un darbības secību, kādā ir jārīkojas Rīgas 1. Kristīgās pamatskolas kolektīvam garīgas/psiholoģiskas un fiziskas vardarbības situācijā, kā arī paredz profilakses soļus mobinga novēršanā un emocionāli drošas skolas vides izveidošanā.

  1. Plāns paredz operatīvu rīcību, iesaistot izglītojamos, viņu vecākus, pedagogus, skolas darbiniekus un skolas Atbalsta personālu, vardarbības mazināšanā un novēršanā.

“Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta… tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” Mateja evaņģēlijs 22. nodaļa 37. – 39. pants.

  1. Darbības secība:

  1. Pozitīvas vides un klimata veidošana:

      • labvēlīgas gaisotnes ietekme uz izglītojamo attīstību, motivāciju un pozitīvu savstarpējo attiecību veidošanos;

      • izglītojamo piesaiste pozitīvas psiholoģiskās vides veidošanā skolā, lai tā būtu tuva un saistoša visiem;

      • izglītojamo ieinteresēšana un stimulēšana pozitīvas vides radīšanā, kas ir laikietilpīgs un plānveidīgs process.

  1. Fiziskās vides veidošana:

      • aktivitātes starpbrīžos un pēc stundām:

        • galda spēles (sadarbībā ar Skolēnu domi)

        • drošību stimulējošas atpūtas un koplietošanas telpas (labs apgaismojums, fantāziju rosinošas un interesanti estētiski noformētas klases – jāiesaista telpu plānošanā un veidošanās izglītojamie!)

        • Brīvā laika centra “Jota” piedāvātās aktivitātes atbilstoši jauniešu kultūrvidei (deju mūzika, apdrukas T-krekliem, DJ kursi, fotografēšanās u.c.);

      • izglītojamo interešu un vēlmju noskaidrošana (aptaujas, grupu intervijas u.c.).

  1. Labvēlīgas sociālās vides veidošana:

      • demokrātiskas vides nodrošināšana

        • nekonkurējoša vide

        • izvairīties no savstarpēji nelabvēlīgas konkurences

        • iepazīt kristīgās tuvākmīlestības pamatvērtības;

      • grupu vienojošas aktualitātes, kas veicina kopības sajūtu

        • kopīgas diskusijas/uzvedības principi

        • semināri

        • spēles, lugas iestudējums, filmas, zīmējumi, konkursi u.c.

        • kopīgi darbi vai uzdevumi (gan klases, gan skolas līmenī)

        • metodes, kas veicina vienotību un iespēju iepazīt citam citu;

      • izglītojošas aktivitātes;

        • diskusijas par toleranci

        • debates par mobingu un cilvēktiesībām

        • pasākumi par vērtību sistēmu, attieksmi pret līdzcilvēkiem, savu darbību un tās sekām

        • semināri par diskrimināciju u.c.

        • referāti, zinātniski pētnieciskie darbi, lasījumi u.c.

  1. Psiholoģiskās vides veidošana:

      • darbs grupās jeb komandās

        • savstarpēju attiecību veidošana ar saviem vienaudžiem

        • kopīga darba principu apgūšana

        • komandas izjūtas veidošana

        • kolektīva darba rezultativitāte salīdzinājumā ar individuālu darbu

      • aktivitātes, kas radītu labu noskaņojumu un pozitīvas emocijas

        • pedagoga atzinīgi vērtējumi par kopēju darbu

        • sasniegumu motivējoša vide

        • pedagoga pozitīva vadība

        • izglītojamo atbalstīšana un individualitātes attīstības veicināšana

        • pozitīvas pašsajūtas veidošana

      • skolas līmeņa grupu vienojošas aktivitātes

        • citu klašu izglītojamo iepazīšana

        • pedagoga iepazīšana citā vidē

        • pedagogu un izglītojamo savstarpējo attiecību pozitīva veidošana (sporta, kultūras vai popkultūras pasākumos)

        • pedagogs kā cilvēks, kuram var uzticēties, parunāties un kopīgi pavadīt interesantu laiku

        • aktīvi piedalīties Bērnu tiesību sargājošo institūciju rīkotajos konkursos, pasākumos un aktualitātēs.

  1. Skolas darbinieku/pieauguša cilvēka attieksme – “Šeit tā nejokot!”

      • nepieļaut pazemojošus komentārus, smieklus, replikas stundu un starpbrīžu laikā;

      • veidot aptaujas, intervijas un pārrunas, gūstot priekšstatu par nesaskaņu cēloņiem izglītojamo un izglītojamo – pedagogu savstarpējās attiecībās, kā arī izzināt izglītojamo vēlmes un pieejamās iespējas pastāvošo nesaskaņu risināšanā;

      • izglītojamo uzraudzība starpbrīžu laikā;

      • jaunpienācēju adaptācija un/vai integrācija klasē;

      • neļaut izglītojamajiem pašiem izvēlēties pāri/komandu;

      • neļaut izglītojamajiem izcelt kādus savus īpašos draugus (dalīt dažiem ielūgumus, cienastus u.c.);

      • neorganizēt aktivitātes, kurās jāizmanto finansiāli līdzekļi;

      • pārrunāt ar izglītojamajiem notikušos mobinga izlēcienus;

      • stingri un konsekventi jānovērš graujoša un antisociāla uzvedība, ja tā parādās;

      • neslēpt savas jūtas par notikušo;

      • radīt iespēju izglītojamajiem runāt par savām emocijām (var arī vizuāli izpaust, zīmējot u.c.);

      • nebaidīties atlikt vai mainīt mācību plānus un nodarbības mobinga gadījumā;

      • veicināt savstarpēju sapratni un iecietību skolas vidē un klases kolektīvā;

      • labās prakses piemēri.

  1. Veidot Mobinga komandu:

      • pedagogu komanda, kas risina mobinga gadījumus;

      • pārējo pedagogu un darbinieku informēšana un izglītība par mobingu un veicamajām profilakses aktivitātēm;

      • pedagogu profesionālās darbības kvalitātes celšana;

      • izglītojamo piesaiste mobinga komandas darbā;

      • izglītojamo anonīmi ziņojumi par mobinga novērojumiem;

      • regulāras apspriedes par situāciju skolā.

  1. Tūlītēja reakcija:

  • jāziņo uzreiz klašu audzinātājam, pedagogam, direktoram vai direktora vietniekam;

  • nenovērtēt par zemu notikušās situācijas iespaidu;

  • veidot skolu par vietu, kur attiecības starp izglītojamajiem, vecākiem, pedagogiem un skolas darbiniekiem balstītas uz savstarpēju cieņu un sadarbību.

  1. Skolas vadības + Atbalsta personāla operativitāte.

  1. Jāatceras, ka:

  • vajag meklēt palīdzību, ja tāda ir nepieciešama;

  • jāveic preventīvs darbs gan pedagogiem, gan vecākiem un izglītojamo ģimenēm, lai novērstu emocionālus, psiholoģiskus un sociālus sarežģījumus un iespējamās problēmas.

Direktore I. Gaile

  1. PIELIKUMS

21.08.2019. iekšējiem noteikumiem Nr. VSKR-19-9-nts

“Kārtība par Rīgas 1. Kristīgās pamatskolas

direktora un pedagogu rīcību, ja tiek konstatēta fiziska vai

emocionāla vardarbība pret izglītojamo”

KRĪZES KOMUNIKĀCIJAS PLĀNS

  1. Vispārīgi noteikumi

  1. Par krīzi Rīgas 1. Kristīgajā pamatskolā noteikt tādu incidentu vai nodarījumu:

    1. kura rezultātā ir jāsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība un/vai policija

    2. kad ar saviem spēkiem nav iespējams tikt galā

    3. kad ir konstatēta fiziska vai emocionāla vardarbība pret izglītojamo.

  1. Krīzes komunikācijas plāns (turpmāk – plāns) nosaka kārtību un darbības secību, kādā ir jārīkojas Rīgas 1. Kristīgās pamatskolas (turpmāk – skolas) kolektīvam krīzes situācijā.

  1. Darbības secība

  1. Tūlītēja reakcija:

    1. jāziņo uzreiz direktorei vai direktores vietniekam

    2. nenovērtēt par zemu notikušā nelaimes gadījuma iespaidu

    3. ar masu medijiem runā TIKAI direktore vai nepieciešamības gadījumā direktores vietnieks, ja direktore nav pieejama

  1. Precīzas ziņas (izvairīties no pretrunām)

  2. Visas pieejamās informācijas apkopošana

    1. direktore (!) nekavējoties telefoniski ziņo departamentam

    2. nepieciešamības gadījumā direktore informē tiesībsargājošās institūcijas

    3. pēc pirmo nepieciešamo darbību veikšanas ārkārtas situācijas likvidēšanai direktore nosūta departamentam e-pastu ar situācijas izklāstu (iksd@riga.lv)

  1. Skolas vadības + Atbalsta personāla sēde (cik cietušie, kas noticis, rīcības plāns utt.)

  2. Atbildības uzņemšanās:

    1. Atbildēt: „Par visu, kas ir noticis, ziņos departaments!”

    2. Atbildēt: „Mēs nepieņemam, mēs zinām!”

    3. Atbildēt: „Mums (man) pašlaik ir darbs ar skolēniem!”

  1. Direktore izsauc krīzes intervences komandu (KIK) (tel. 67105976 vai 26597190 – I.Štekele)

  2. Pedagogu sapulces sasaukšana (direktora vietnieki)

  3. Pedagogi dodas uz stundām, pārrunāt ar skolēniem notikušo

    1. izklīdina baumas, sniedz faktus

    2. Ir svarīgi – teikt taisnību skolēnam par notikušo, būt godīgiem

    3. nomierina

    4. norāda, kā saņemt palīdzību

    5. Atcerieties: privātās dzīves neaizskaramības principu!

    6. rada iespēju skolēniem runāt par savām emocijām (var arī vizuāli izpaust, zīmējot u.c.)

    7. nebaidīties atlikt vai mainīt mācību plānus un nodarbības, tomēr ieteicamāk ir nemainīt dienas kārtību, saglabājot normālo statusu klasē

    8. neizdariet pieņēmumus par to, ko skolēns grib vai negrib, labāk jautājiet viņam pašam

    9. sākumā var būt vajadzība teikt skolēnam priekšā, mobilizējot skolēna resursus un dodot drošības sajūtu

    10. stingri un konsekventi jānovērš graujoša un antisociāla uzvedība, ja tāda parādās

    11. palīdzēt skolēnam saprast un apzināties savas izjūtas.

  1. Nepieciešamības gadījumā sasauc vecāku sapulci vai nosūta patieso informāciju

  2. Atbalsta komisijas darbs ar cietušajiem

  3. Traģiska incidenta gadījumā – memoriālās piemiņas organizēšana

  4. Izņemot pašnāvības gadījumu! Skolēniem paskaidro, ka neviens nav vainīgs! Piedāvā alternatīvas iespējas pašnāvībai

  5. Stingri aizliegts:

    1. ar žurnālistiem runāt krīzē iesaistītajiem (dežurantiem, pedagogiem, izglītojamajiem u.c.)

    2. ielaist masu medijus skolā

    3. dusmoties

    4. atbildēt žurnālistu provokatoriskajiem jautājumiem (Vai jūs pieņemiet, ka… u.c.)

  1. Jāatceras, ka:

    1. vajag meklēt palīdzību sev, ja tāda ir nepieciešama

    2. paziņojot bērnam par nāvi:

    • jābūt tiešam, precīzam un vienkāršam

    • būtu labi, ja paziņo pazīstams cilvēks (klases audzinātājs u.c.)

    • iepriekš bērns jāsagatavo

    • neslēpt savas jūtas par notikušo

    • ir svarīgi pieņemt bērna jūtas un izprast, ka dažkārt uzvedības izmaiņas ir pārdzīvojuma sekas, un šīs reakcijas ir īslaicīgas

    • neatlikt šādu paziņojumu uz stundas beigām

    • neizmantot frāzes „viss nokārtosies” vai „laiks dziedē visas brūces”!

    • bērnam, uzzinot par notikušo, kādu laiku nepieciešama sabiedrība!

Direktore I. Gaile

Kalēja

67273824

  1. PIELIKUMS

21.08.2019. iekšējiem noteikumiem Nr. VSKR-19-9-nts

“Kārtība par Rīgas 1. Kristīgās pamatskolas

direktora un pedagogu rīcību, ja tiek konstatēta fiziska vai

emocionāla vardarbība pret izglītojamo”

Rīgas 1. Kristīgās pamatskolas

direktorei Ivetai Gailei

….. klases izglītojamā

………………………………………………………………

(vārds un uzvārds)

PASKAIDROJUMS

NOTIKUŠĀ APRAKSTS: ______________________________________________

__________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________

KĀ RĪKOŠOS TURPMĀK: ______________________________________________

__________________________________________________________________________

_______________________________________

(datums, izglītojamā paraksts un tā atšifrējums)

PEDAGOGS UN/VAI ADMINISTRĀCIJA PAR NOTIKUŠO: __________________

__________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________

___________________­­­­__________________

(datums, pedagoga paraksts un tā atšifrējums)

IZGLĪTOJAMĀ LIKUMISKAIS PĀRSTĀVIS (VECĀKS): _________________

__________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________

Oriģināla kopiju esmu saņēmis!

___________________________________

(datums, vecāka paraksts un tā atšifrējums)