Atjaunoti 19.03.2018.

Noteikumi .pdf formātā.

RĪGAS KRISTĪGĀS VIDUSSKOLAS

IEKŠĒJIE NOTEIKUMI

Rīgā

15.03.2018.  Nr. VSKR-18-1-nts

KĀRTĪBA

PAR IZGLĪTOJAMO MĀCĪBU SASNIEGUMU VĒRTĒŠANU

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma

72.panta pirmās daļas 2.punktu un Ministru Kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108

Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 7. nodaļu

I Vispārējie noteikumi

  1. Kārtība nosaka izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību Rīgas Kristīgajā vidusskolā (turpmāk – skola) no 1. līdz 9. klasei.

  2. Izglītojamo (turpmāk – skolēni) mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību un nepieciešamās izmaiņas var izstrādāt skolas direktors, direktora vietnieks izglītības jomā, pedagoģiskā padome, metodiskā padome un mācību priekšmetu metodiskās komisijas. Kārtību un izmaiņas apstiprina ar grozījumiem iekšējos noteikumos.

  3. Skolēnu mācību sasniegumus vērtē, ievērojot 2014. gada 12. augusta Ministru kabineta noteikumu Nr. 468 ”Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” 5. nodaļu “Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni” noteikto regulējumu.

  4. Kārtība ir saistoša skolas pedagogiem un katram skolēnam. Skolas pedagogi ir atbildīgi par kārtībā minēto prasību ievērošanu.

II Vērtēšanas formas, veidi un metodes

5. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis ir objektīvs un profesionāls skolēna sasniegumu raksturojums, kas sekmē katra skolēna sabiedriskai un individuālai dzīvei nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvi un izpratni par mācīšanās panākumiem.

6. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas uzdevumi ir šādi:

6.1. konstatēt katra skolēna mācību sasniegumus;

    1. motivēt skolēnus pilnveidot savus mācību sasniegumus;

    2. sekmēt skolēnu līdzatbildību par mācību rezultātiem, mācot skolēniem veikt pašnovērtējumu;

    3. veicināt pedagogu, skolēnu un vecāku sadarbību.

  1. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

    1. prasību atklātības un skaidrības princips – mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmetu saturs un pamatprasības skolēna sasniegumiem;

    2. sasniegumu summēšanas princips:

      1. iegūtā pamatizglītība tiek vērtēta, summējot pozitīvos sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī;

      2. iegūtā vispārējā izglītība tiek vērtēta, summējot sasniegumus obligātā mācību satura apguvē;

    3. vērtējuma atbilstības princips – noslēguma pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas visiem mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu;

    4. vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips – mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiska, praktiska, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus;

    5. vērtēšanas regularitātes princips – mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai pārliecinātos par skolēna iegūtajām zināšanām, prasmēm, iemaņā, mācību sasniegumu attīstības dinamiku (pamatskolā) un pilnveidotu turpmāko izglītības procesu;

    6. vērtējuma obligātuma princips – skolēnam nepieciešams iegūt vērtējumu visos izglītības programmās mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem skolēns ir atbrīvots.

III Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas plānošana un vadība

8. Skolas vadībai ir šādi pienākumi:

8.1. atbilstoši valsts pamatizglītības standartam, mācību priekšmetu standartiem, skolas pamatizglītības programmai, nodrošināt vienotu skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanu;

8.2. katra semestra sākumā sagatavot vienotu pārbaudes darbu grafiku. Pārbaudes darbu grafikā tiek iekļauti tēmu nobeiguma pārbaudes darbi rakstiskā formā;

8.3. plānot nepieciešamos pasākumus pedagogu tālākizglītībā, kas attiecas uz vērtēšanu;

8.4. regulāri analizēt skolēnu mācību sasniegumus;

8.5. nodrošināt pedagogu un vecāku sadarbību skolēnu mācību sasniegumu analīzē;

8.6. pārbaudīt, kā pedagogi veic ierakstus par skolēnu mācību sasniegumiem e-žurnālos;

8.7. noteikt papildus pārbaudes darbus mācību gada laikā.

9. Skolas pedagogiem ir šādi pienākumi:

    1. veikt objektīvu un savlaicīgu katra skolēna mācību sasniegumu vērtēšanu;

    2. noteikt pārbaudes darbu formas, metodiskos paņēmienus, apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus;

    3. ievērot skolas rekomendācijas par pārbaudes darbu sagatavošanu un noformēšanu;

    4. ievērot valstī un skolā noteikto vērtēšanas kārtību, iegūtos mācību sasniegumu rezultātus izmantot tālākās darbības pilnveidošanā;

    5. katra semestra sākumā iesniegt skolas vadībai paredzēto pārbaudes darbu grafiku un ievērot iestādes pārbaudes darbu grafiku;

    6. savlaicīgi saskaņot ar direktora vietnieku izglītības jomā izmaiņas pārbaudes darbu grafikā un informēt par to skolēnus;

    7. pirms pārbaudes darba veikšanas saprotami un pamatoti iepazīstināt skolēnus ar pārbaudes darba vērtēšanas kritērijiem. Visiem pārbaudes darbiem jābūt noteiktiem skaidriem un nepārprotamiem vērtēšanas kritērijiem un tiem atbilstošam punktu skaitam, gan katram uzdevumam, gan kopējam punktu skaitam atbilstošam vērtējumam;

    8. izlikt vērtējumus elektroniskajā žurnālā 5 (piecu) darbadienu laikā pēc rakstiskā pārbaudes darba veikšanas;

    9. iepazīstināt skolēnus ar rakstiskā formā veiktu izvērtētu pārbaudes darbu un ar pārbaudes darbu rezultātiem, veikt to analīzi un, ja nepieciešams, skolēni veic skolēnu kļūdu labojumu stundā vai konsultācijā;

    10. glabāt rakstiskos semestra nobeiguma pārbaudes darbus līdz attiecīgā mācību gada 15. augustam.

    11. Ieteicamais vērtējumu skaits semestrī:

Stundu skaits nedēļā

1

2

3-4

5-6

Pārbaudes darbu skaits semestrī

2

2-3

3-4

5-6

Vērtējumu skaits semestrī

2-3

4-5

5-6

6-7

Mājas/rakstu darbu skaits mēnesī

1-2

1-2

2-3

4-5

  1. Skolēniem ir šādi pienākumi:

    1. jāizprot un jāzina pārbaudes darbu vērtēšanas kritēriji;

    2. jānokārto pedagoga noteiktie konkrētie pārbaudes darbi, lai varētu saņemt semestra vērtējumu mācību priekšmetā;

    3. Skolēnam, kurš ir atbrīvots no atsevišķu pārbaudes darbu izpildes, ir jāveic 1 (viens) skolotāja izstrādāts semestra noslēguma pārbaudes darbs par visām konkrētajā semestrī apgūtajām tēmām attiecīgajā mācību priekšmetā. Iegūtais vērtējums ir uzskatāms par semestra vērtējumu attiecīgajā mācību priekšmetā.

IV Vecāku (aizbildņu) informēšanas kārtība par skolēnu mācību sasniegumiem

  1. Pedagogi informē vecākus par skolēnu sasniegumiem, izmantojot mācību sociālo tīklu „Mykoob.lv” (www.mykoob.lv).

  2. 1. klases audzinātājs ne retāk kā 2 reizes gadā ziņo vecākiem rakstiskā veidā (skolēna liecība) par skolēnu sasniegumiem. 2. – 9. klases audzinātāji ne retāk kā 1 (vienu) reizi mēnesī ziņo vecākiem rakstiskā veidā (sekmju izraksts) par skolēnu sasniegumiem.

  3. Nepieciešamības gadījumā skolēna vecāki par viņa bērna mācību sasniegumiem tiek informēti individuālā sarunā.

  4. Nepilngadīgā skolēna vecākiem ir tiesības saņemt un iepazīties ar rakstiskā formā veiktu izvērtētu pārbaudes darbu un vērtējuma pamatojumu, bet tikai pēc tam, kad šo darbu ir uzrakstījuši visi klases skolēni.

  5. Tiekoties ar vecākiem, pedagogam atļauts izmantot sarunā tikai tos elektroniskajā žurnālā izdarītos ierakstus, kas attiecas uz šo vecāku (aizbildņu) bērnu.

V Vērtēšana mācību procesā un vērtējumu atspoguļošana

  1. Skolēnu mācību sasniegumus vērtē: pedagogs, skolas vadība, izglītības pārvalde, Valsts izglītības satura centrs.

  2. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto šādus līdzekļus:

    1. vērtēšanas formas: mutiskā, rakstiskā, praktiskā un kombinētā;

    2. vērtēšanas metodiskie paņēmieni: ievadvērtēšana, kārtējā vērtēšana un nobeiguma vērtēšana.

  3. Skolēna mācību sasniegumus vērtē pēc šādiem kritērijiem:

18.1. 1. klasē – aprakstoši. Tas ir īss mutisks un/vai rakstisks vērtējums par skolēna mācību darbību, mācīšanās stilu, saskarsmes un sadarbības prasmēm, attieksmi pret mācībām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku;

18.2. 2. un 3. klasē latviešu valodā, matemātikā un 3. klasē angļu valodā – 10 ballu skalā, pārējos mācību priekšmetos skolēna mācību sasniegumus vērtē aprakstoši;

18.3. 4. – 9. klasē – 10 ballu skalā vai ar “ieskaitīts” (turpmāk – „i”) vai “neieskaitīts” (turpmāk – „ni”);

18.5. ja pedagogam nav iespējams novērtēt skolēnu mācību sasniegumus, tad pedagogs lieto apzīmējumu „n/v” (nav vērtējuma, turpmāk – „n/v”).

19. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji:

19.1. 1. – 9. klasē:

      1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;

      2. iegūtās prasmes un iemaņas;

      3. attieksme pret izglītošanos;

      4. mācību sasniegumu attīstības dinamika;

20. Valsts pārbaudes darbos izglītojamā mācību sasniegumu vērtējuma kritēriji ir skolēna iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte, prasmes un iemaņas.

  1. Skolēna sasniegumi mācību priekšmetu olimpiādēs un konkursos var tikt vērtēti ar ballēm, veicot šādu norādi elektroniskajā žurnālā:

21.1. par godalgotu vietu un atzinību (8 – 10 balles);

21.2. par veiksmīgu piedalīšanos konkursos (8 – 10 balles).

VI Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas plānošana un īstenošana

  1. Izmantojot kriteriālo vērtēšanu, pedagogs ievēro šādu vērtēšanas skalā noteikto proporciju starp darba izpildes kopprocentu un vērtējumu ballēs:

    1. 10 balles (izcili) – darbs tiek veikts 91-100%;

    2. 9 balles (teicami) – 81-90%;

    3. 8 balles (ļoti labi) – 71-80%;

    4. 7 balles (labi) – 61-70%;

    5. 6 balles (gandrīz labi) – 51-60%;

    6. 5 balles (viduvēji)– 41-50%;

    7. 4 balles (gandrīz viduvēji) – 31-40%;

    8. 3 balles (vāji) – 21-30%;

    9. 2 balles (ļoti vāji) – 11-20%;

    10. 1 balle (ļoti, ļoti vāji) – 1-10%.

  1. Vērtējums “ieskaitīts” norāda, ka skolēns apguvis mācību vielu ne mazāk kā 50% apjomā. Vērtējums “neieskaitīts” norāda, ka skolēns apguvis mācību vielu mazāk kā 50% apjomā.

  2. Vienā dienā skolēns pilda ne vairāk kā:

    1. 1. – 4. klasē – 1 (vienu) tēmas noslēguma pārbaudes darbu rakstiskā formā;

    2. 5. – 9. klasē – 2 (divus) tēmas noslēguma pārbaudes darbus rakstiskā formā;

    3. Ne vairāk kā 6 (sešus) tēmu noslēguma darbus nedēļā.

25. Skolēns savlaicīgi pilda visus tēmu noslēguma pārbaudes darbus, kurus plāno pedagogs. Izņēmumu gadījumos pedagogs var atbrīvot skolēnu no darba pildīšanas, ja skolēns slimības dēļ ilgstoši neapmeklēja skolu un ir atgriezies skolā 2 (divas) nedēļas pirms semestra beigām vai citos pedagoga noteiktajos gadījumos, bet ne vairāk kā no viena nobeiguma pārbaudes darba semestrī. Atbrīvošanas gadījumā elektroniskajā žurnālā n/v vietā pedagogs ieraksta „a”. Atsevišķos gadījumos ir pieļaujama skolēna atbrīvošana no pārbaudes darba izpildes sakarā ar skolēna piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, sporta sacensībās vai aizstāvot skolas godu sabiedriskos pasākumos.

26. Ja skolēns slimības dēļ vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ nav piedalījies pārbaudes darbā, viņam 2 (divu) nedēļu laikā pēc atgriešanās skolā tas jāizpilda, par darba izpildes laiku vienojoties ar pedagogu. Ja skolēns nav piedalījies pārbaudes darbā, elektroniskajā žurnālā tiek fiksēts kavējums „n” (skolēna prombūtnes gadījumā) un obligāti veicamā pārbaudes darba neizpildes ieraksts „n/v” (nav vērtējuma). Pēc pārbaudes darba uzrakstīšanas elektroniskajā žurnālā „n/v” vietā ieraksta iegūto vērtējumu. Vērtējums „n/v” nedrīkst ietekmēt skolēna vērtējumu mācību priekšmetā.

27. Visos pārbaudes darbos, kas tiek vērtēti ar atzīmi, skolēnam jādod iespēja saņemt maksimālo vērtējumu 10 ballu skalā.

28. Ja skolēns ilgstoši nav piedalījies mācību procesā un ir kārtojams liels skaits nobeiguma pārbaudes darbu, viņam ir tiesības sadarbībā ar klases audzinātāju lūgt laika limita pagarinājumu, sagatavot individuālo pārbaudes darba grafiku, saskaņojot to ar priekšmetu skolotājiem. Izņēmumu gadījumos pedagogs var sastādīt tādam skolēnam kombinētu (apvienotu) nobeiguma pārbaudes darbu. Elektroniskajā žurnālā piezīmēs pedagogs ieraksta atbilstošu pierakstu.

29. Ja skolēns nav piedalījies pārbaudes darbā vai raksta to atkārtoti, pedagogam ir tiesības mainīt pārbaudes darba saturu, variantus un/vai vērtēšanas formas, saglabājot vērtēšanu pēc 10 ballu skalas.

30. Skolēns var pārrakstīt temata nobeiguma pārbaudes darbu, 1 (vienu) reizi atkārtoti kārtojot pārbaudes darbu 2 (divu) nedēļu laikā no vērtējuma uzzināšanas brīža, par laiku vienojoties ar pedagogu. Pedagogs nevar liegt skolēnam uzlabot jebkādu vērtējumu mācību priekšmetā, bet var noteikt mācību sasniegumu uzlabošanas procesu (obligātu pienākumu pirms tam apmeklēt mācību priekšmetu konsultācijas, izpildīt mājas darbus u.c.). Pedagogam ir tiesības noteikt pārrakstīšanas termiņus un laiku. Elektroniskajā žurnālā tiek izlikts jauns vērtējums blakus iepriekšējam vērtējumam.

31. Semestra un mācību gada nobeiguma pārbaudes darbus pārrakstīt nedrīkst.

32. Minimālais pārbaudījumu (vērtējumu ballēs) skaits semestrī tiek plānots atbilstoši mācību priekšmeta stundu skaitam nedēļā. Mācību priekšmetos, kuros nedēļā ir 1 (viena) stunda, minimālais pārbaudījumu skaits ir 2 (divi).

33. Pedagogs nedrīkst samazināt un/vai neizlikt vērtējumu pārbaudes darbā skolēnam viņa neapmierinošas uzvedības, nesalasāma rokraksta, neatļautu palīglīdzekļu izmantošanas, nepatstāvīgi vai cilvēku cieņu aizskarošu piezīmju u.tml. gadījumos (jālieto apzīmējums “n/v”).

34. Ja skolēns ir atbrīvots no valsts pārbaudes darbiem, tad elektroniskajā žurnālā, liecībā un kopsavilkuma žurnālā ieraksta „a” (atbrīvots). Sportā „a” (atbrīvots) ieraksta, ja skolēns atbrīvots veselības problēmu dēļ.

35. Valsts pārbaudes darbu laiku, kārtību un prasības nosaka Ministru kabineta normatīvie dokumenti.

36. Skolēna semestra vērtējumu mācību priekšmetā pedagogs izliek, ņemot vērā visus semestrī iegūtos nobeiguma pārbaudes darbu vērtējumus. 1. – 9. klasē pedagogs arī ņem vērā attieksmi pret izglītošanos un mācību sasniegumu attīstības dinamiku (tikai tad, ja ir jāizšķir vērtējums 1 (vienas) balles robežās).

37. Ja nav iespējams novērtēt skolēnu mācību sasniegumus semestrī vai gadā kādā priekšmetā, tad pedagogs izliek „n/v”. Skolēna mācību stundu kavējumi nedrīkst ietekmēt vērtējumu mācību priekšmetā.

38. Vērtējumu mācību priekšmetā gadā pedagogs izliek, ņemot vērā pirmā un otrā semestra vērtējumu. Izliekot semestra vērtējumu mācību priekšmetā, pedagogam jāņem vērā tikai skolēna uzlabotie vērtējumi konkrētajos pārbaudes darbos, izņemot gadījumus, ja uzlabotie vērtējumi ir zemāki par sākotnējo vērtējumu. Gada vērtējumu izliekot, tiek ņemta vērā skolēna izaugsmes dinamika un attieksme pret mācību priekšmetu kopumā, nerēķinot semestru vidējo vērtējumu.

VII Mājas darbu sistēma, vērtēšana

39. Mājas darbu apjoms un vērtēšanas kritēriji ir šādi:

39.1. mājas darbu apjomu un tā lietderīgumu nosaka pedagogs;

39.2. mājas darbi tiek vērtēti ar i”/ni” vai apliecinot mājas darba esamību skolotājs to tikai paraksta ar parakstu „sk.” (skatīts). Ja skolēns neattaisnojošu iemeslu dēļ mājas darbu nav nodevis pedagoga noteiktajā termiņā, tad atbilstošā ailē pedagogs ieraksta „n/v”. Pēc skolotāja ieskatiem par apjomīgu un/vai radošu mājas darbu var tikt ielikts vērtējums 10 ballu skalā, nosakot vērtējuma kritērijus;

39.3. rakstiskus mājas darbus pedagogs vērtē un izliek vērtējumus elektroniskajā žurnālā savlaicīgi;

39.4. katra semestra beigās tiek izlikts semestra vērtējums „i”/„ni” par mājas darbiem matemātikā, latviešu valodā un literatūrā, angļu valodā.

39.5. skolēna mājas un patstāvīgo darbu neizpilde nevar ietekmēt semestra vai gada vērtējumu mācību priekšmetā vienas balles robežās, bet var tikt ņemta vērā vērtējuma izšķiršanās gadījumā.

VIII Skolēnu mācību sasniegumu atspoguļošana

  1. Skolēnu mācību sasniegumu vērtējuma atspoguļošana elektroniskajos žurnālos ir šāda:

    1. 1. – 3. klasē semestra laikā mācību priekšmetu pedagogi novērtē skolēna sasniegumus un ieraksta tos elektroniskajā žurnālā, lietojot apzīmējumus: X” – apguvis, /” – daļēji apguvis, -” – vēl jāmācās, izņemot 2. – 3. klasē matemātiku, latviešu valodu un 3. klasē – angļu valodu, kuros mācību sasniegumus vērtē 10 ballu skalā vai apzīmējumus „i”/ni”;

    2. 4. – 9. klasē semestra laikā mācību priekšmetu pedagogi novērtē skolēna sasniegumus un ieraksta tos klases žurnālā, lietojot 10 ballu skalu un apzīmējumus „i”/ni”;

41. Skolēnu mācību sasniegumu atspoguļošana liecībā ir šāda:

41.1. 1. – 3. klasē:

41.1.1. 1. un 2. semestra beigās liecībā pretī katrā mācību priekšmetā (izņemot vērtējumus 10 ballu skalā) norādītajiem sasniegumiem ieraksta skolēna mācību sasniegumu vērtējumu, lietojot apzīmējumus jā” – ja skolēna sasniegumi ir labi, daļēji” – ja sasniegumi ir viduvēji, vēl jāmācās” – ja skolēna sasniegumi ir vāji;

41.1.2. 2. un 3. klasē latviešu valodā, matemātikā un 3. klasē angļu valodā katru semestri un mācību gada beigās ieraksta vērtējumu 10 ballu skalā;

    1. 4. – 9. klasē katru semestri un mācību gada beigās ieraksta vērtējumu 10 ballu skalā;

  1. skolēnu liecības noformē klases audzinātājs.

  2. Ieraksti mācību sasniegumu kopsavilkuma žurnālā ir šādi:

    1. ieraksta katra skolēna mācību sasniegumus semestrī (izņemot 1. klases skolēnus), mācību gadā, valsts pārbaudes darbos priekšmetos, pēcpārbaudījumu vērtējumu, kuros mācību sasniegumi tiek vērtēti 10 ballu skalā;

    2. mācību gada beigās ieraksta skolas direktora rīkojuma par skolēna pārcelšanu nākamajā klasē vai skolas direktora rīkojuma par apliecību par vispārējo pamatizglītību numuru un izsniegšanas datumu. Liecību paraksta gan klases audzinātājs, gan skolas direktors.

44. Ja kādā no izglītības programmā paredzētajiem mācību priekšmetiem skolēns nav ieguvis vērtējumu, tad visos dokumentos ierakstāms apzīmējums „n/v”.

45. Par labiem un izciliem sasniegumiem mācībās skolēnu apbalvošana notiek šādi:

45.1. Mācību gada 1. semestra noslēgumā:

45.1.1. 1. – 3. klašu skolēni saņem Atzinības rakstu par augstiem sasniegumiem mācību darbā, ja visi semestra vērtējumi ir ne zemāki par 7 ballēm, kā arī mācību priekšmetos, kuros vērtē aprakstoši, visas prasmes ir pilnībā apgūtas;

45.2.2. 4. – 9. klašu skolēni saņem Atzinības rakstu, ja visi semestra vērtējumi ir no 7 līdz 10 ballēm,

45.2. Mācību gada noslēgumā skolēni saņem:

45.2.1. Zelta liecību, ja 1. – 3. klasē visi semestra vērtējumi ir ne zemāki par 8 ballēm, kā arī mācību priekšmetos, kuros vērtē aprakstoši, visas prasmes ir pilnībā apgūtas; 4. – 9. klasē, ja visi semestra vērtējumi ir ne zemāki par 8 ballēm;

45.2.2.Sudraba liecību, ja 1. – 3. klasē visi semestra vērtējumi ir ne zemāki par 7 ballēm, kā arī mācību priekšmetos, kuros vērtē aprakstoši, visas prasmes ir pilnībā apgūtas; 4. – 9. klasē, ja visi semestra vērtējumi ir ne zemāki par 7 ballēm,

45.2.3. 4. – 9. klašu skolēni saņem Goda rakstu un/vai medaļu kopā ar attiecīgām liecībām par izciliem mācību sasniegumiem, ja visi semestra vērtējumi ir ne zemāki par 9 ballēm.

XI Mācību gada nobeiguma darbu organizēšana un vērtēšana

46. Mācību gada 1. semestra noslēgumā pedagoģiskā padomes sēde iesaka mācību gada nobeiguma darbus konkrētos mācību priekšmetos un klasēs (1 (viens) mācību gada nobeiguma pārbaudes darbs katrā 5., 7. un 8. klasē).

47. Mācību gada nobeiguma darbi tiek organizēti kārtējā mācību gada maija mēnesī.

48. Gada vērtējumu mācību priekšmetā, kurā tiek organizēts mācību gada nobeiguma pārbaudes darbs, izliek ņemot vērā 1. un 2. semestra vērtējumu.

X Noslēguma jautājumi

49. Vērtēšanas kārtība stājas spēkā 2018. gada 19. martā.

50. Vērtēšanas kārtība saskaņota skolas 15.03.2018. pedagoģiskajā sēdē, protokols Nr. 1.

51. Vērtēšanas kārtība ir pieejama skolas mājas lapā, pie informatīvā ziņojuma stenda un mācību daļas kabinetā.

52. Atzīt par spēku zaudējušu 2008. gada 26. novembra apstiprinātos iekšējos noteikumus Nr.30 „Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību”.

53. Pārejas periodu noteikt līdz 2017./2018. mācību gada beigām.

Direktore I. Gaile

Noteikumi .pdf formātā.